Ja Latvijā tiktu ieviesta balsošana internetā, vai Jūs uzticētos šādu vēlēšanu rezultātiem?
Vēlēšanas / Eiropas Parlamenta vēlēšanas / 2009.gada vēlēšanas / Vēlētāju reģistrs
Vēlētāju reģistrs
Vēlētāju reģistrs ir vienota vēlētāju uzskaites sistēma, kurā tiek iekļautas ziņas par pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties vēlēšanās.
Latvijā vēlētāju reģistru izmanto Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, un vēlētāju reģistrā esošās ziņas izmanto, lai izgatavotu vēlētāju sarakstus, kurus lieto vēlēšanu iecirkņos.
Vēlētāju saraksti tiek veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, Pilsonības migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), pašvaldībām un vēlētājiem.
Vēlētāju reģistra uzraudzību veic Centrālā vēlēšanu komisija, bet vēlētāju reģistru izveido un uztur PMLP.
Līdz 120. dienai pirms vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija iesniedz PMLP ziņas par izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem. Savukārt PMLP līdz 120.dienai pirms vēlēšanām elektroniski apkopo un izsniedz pašvaldībām Iedzīvotāju reģistra datus par pašvaldības teritorijā esošajos mājokļos reģistrēto vēlētāju skaitu un iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto vēlēšanu iecirkni. Pašvaldību pienākums ir šos datus pārbaudīt un aktualizēt, nosakot atbilstošo vēlēšanu iecirkni arī tiem mājokļiem, kuri ir uzcelti no jauna kopš pēdējām vēlēšanām.
Vēlētāju reģistrs uzsāk darbu 90 dienas pirms vēlēšanām, kad tajā, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra ziņām, tiek iekļauti visi balsstiesīgie pilsoņi. Sākotnēji katrs vēlētājs tiek iekļauts savai deklarētajai dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī. Tomēr, ja nepieciešams, līdz 25.dienai pirms vēlēšanām vēlētāji sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt. Šā gada 6.jūnija Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām termiņš vēlēšanu iecirkņa maiņai ir 12.maijs.
Lai vēlētāji būtu informēti, kurā vēlēšanu iecirknī viņiem jābalso, PMLP no 75. līdz 70. dienai pirms vēlēšanām katram vēlētājam uz deklarēto dzīvesvietu pa pastu izsūta informatīvu vēstuli. Papildus informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, sniedz arī Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunis.
Pamatojoties uz šo informāciju, vēlētāji var izsvērt, vai nepieciešams mainīt vēlēšanu iecirkni. Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlēšanu iecirkni var mainīt uz jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijā, jo šajās vēlēšanās visa valsts ir viens vēlēšanu apgabals. Savukārt pašvaldību vēlēšanās iecirkni mainīt drīkst pašvaldības robežās vai arī uz to pašvaldību, kur vēlētājam pieder likumā noteiktajā kartībā reģistrēts nekustamais īpašums. Vēlēšanu iecirkņa maiņa jāpiesaka jebkurā dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai, ja pašvaldībā tādas nav, tad – par dzīvesvietas deklarēšanu atbildīgajam pašvaldības darbiniekam.
Apsverot vēlēšanu iecirkņa maiņas nepieciešamību, jāņem vērā, ka gan pašvaldību vēlēšanās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir iespēja nobalsot iepriekš. Iepriekšējā balsošana notiek trīs dienas pirms vēlēšanām – trešdien, ceturtdien un piektdien. Vēlēšanu diena ir sestdiena.
Papildus Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz 20.dienai pirms vēlēšanām vēlētāju reģistrā Centrālā vēlēšanu komisija iekļauj tos vēlētājus, kuri ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, bet ir izteikuši vēlmi balsot par Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstiem.
Tāpat Eiropas Parlamenta vēlēšanās drīkst piedalīties arī tie Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs. Šie vēlētāji vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu, tādēļ tiek iekļauti vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu.
Visus vēlētāju sarakstus atbilstoši vēlētāju reģistrā esošajai informācijai PMLP izveido 15 dienas pirms vēlēšanām. Pēc tam saraksti tiek nogādāti vēlēšanu iecirkņos.
Pēdējo reiz vēlētāju sarakstā esošās ziņas tiek aktualizētas piecas dienas pirms vēlēšanām, kad PMLP nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai informāciju par tām personām, kuras iekļautas vēlēšanu komisijām nosūtītajos sarakstos, bet pēc tam zaudējušas vai ieguvušas tiesības vēlēt.
Centrālā vēlēšanu komisija par šīm izmaiņām informē vēlēšanu iecirkņu komisijas, kuras veic attiecīgās izmaiņas vēlētāju sarakstos.
Papildus pašvaldību vēlēšanās vēlētāju reģistrā tiek iekļautas arī ziņas par pašvaldību vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātiem. Tas palīdz pārraudzīt to, ka viena un tā pati persona drīkst būt pieteikta tikai vienā kandidātu sarakstā.
Pirmo reizi Latvijā vēlētāju reģistrs tika lietots 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Noskaidro savu vēlēšanu iecirkni!
Kādas ziņas par vēlētāju tiek iekļautas vēlētāju reģistrā?
© Centrālā vēlēšanu komisija
Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67322688
Fakss: +371 67325251
e-pasts: cvk@cvk.lv
Pēdējās izmaiņas 2010. gada 29. jūlijs