Teksta izmērs

A A

twitter

Vēlēšanas / Eiropas Parlamenta vēlēšanas / 2009.gada vēlēšanas

 

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009

 

2009.gada 6.jūnijā Latvijā notika Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas. Pašvaldību vēlēšanas notika 118 vēlēšanu apgabalos, kuru robežas atbilst 109 novadu un 9 republikas pilsētu robežām. Savukārt EP vēlēšanās Latvija bija viens vēlēšanu apgabals.

Kandidātu saraksti

Kandidātu sarakstu  iesniegšana EP vēlēšanām notika no 2009.gada 18.marta līdz 2.aprīlim. Deputātu kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņēma Centrālā vēlēšanu komisija. EP no Latvijas bija jāievēl astoņi deputāti, savukārt, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums, tad astoņiem Latvijas deputātiem EP piepulcēsies arī devītais deputāts.

Deputātu kandidātu sarakstos EP vēlēšanās partijas, partiju apvienības drīkstēja pieteikt līdz 16 deputātu  kandidātiem.

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām notika no 2009.gada 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu sarakstus pieņēma republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas.

Vēlētāju reģistrs

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas EP un pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei tiek lietots vēlētāju reģistrs un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus.

Katrs vēlētājs vēlēšanām bija reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Vēlētāju saraksti tika veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu 2009.gada martā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi pa pastu izsūtīja paziņojumu par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir reģistrēts.

To, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso, vēlētāji varēja arī noskaidrot, piezvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni, internetā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā, kā arī, izmantojot telefona īsziņas pakalpojumu.

Balsošanas kārtība

2009.gada EP un pašvaldību vēlēšanu dienā, 6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi bija atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.

No 3.līdz 5.jūnijam vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā notika iepriekšējā balsošana. 3.jūnijā vēlēšanu iecirkņi bija atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, 4.jūnijā - no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet 5.jūnijā - no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Vēlētājiem, kuri nevarēja nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, tika organizēta balsošana atrašanās vietā. Šo iespēju vēlētāji varēja izmantot, ja vēlēšanu dienā atradās sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā. EP vēlēšanās tika organizēta arī balsošana stacionārajās ārstniecības iestādēs.

Piedalīties EP  un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkstēja arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi.

Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, šiem pilsoņiem 90 dienas pirms vēlēšanu dienas bija jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Savukārt piedalīties EP vēlēšanās un balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem varēja tie citu ES dalībvalstu vēlētāji, kuri līdz 7.maijam reģistrējās vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā. Šo iespēju izmantoja 249 citu ES dalībvalstu pilsoņi. 

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās bija arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvoja ārvalstīs. Šie vēlētāji EP vēlēšanās varēja balsot pa pastu. Līdz 25.aprīlim pasta balsošanas pieteikumus pieņēma Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, bet līdz 7.maijam pieteikties pasta balsošanai varēja vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Balsošanai pa pastu no ārvalstīm pieteicās 1532 vēlētāji, no kuriem vēlēšanās piedalījās 1215 vēlētāji.

EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi piedalījās arī personas, kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Arī šie vēlētāji vēlēšanās varēja piedalīties, balsojot pa pastu. Vēlēšanu iecirknis balsošanai pa pastu saņēma 3005 pieteikumus no vēlētājiem ieslodzījuma vietās.

Jāatzīmē, ka EP vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, bija iespēja izvēlēties balsot arī par attiecīgās ES dalībvalsts deputātu kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju, vēlētājiem EP vēlēšanām bija jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī un vēlēšanās jāpiedalās saskaņā ar šīs valsts vēlēšanu nosacījumiem. Ja vēlētājs izvēlējās šo iespēju, viņš tika svītrots no Latvijas vēlētāju sarakstiem.

Vēlēšanu rezultāti

Galīgos EP vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja 2009.gada 18.jūnijā. Saskaņā ar tiem EP no Latvijas bija ievēlēti pārstāvji no sešām partijām un partiju apvienībām - Sandra Kalniete, Inese Vaidere no partijas „Pilsoniskā savienība”, Alfrēds Rubiks, Aleksandrs Mirskis no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”, Tatjana Ždanoka no „PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, Roberts Zīle no Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), Ivars Godmanis no partijas „LPP/LC” un Arturs Krišjānis Kariņš no partijas „Jaunais laiks”.

EP vēlēšanām Latvijā vēlētāju sarakstos bija reģistrēti 1 484 781 pilsoņi, no kuriem vēlēšanās piedalījās 797 219 jeb 53,69 procenti vēlētāju. Vēlēšanās tika saņemtas 791 597 derīgas vēlēšanu aploksnes.

2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanu rezultātus apstiprināja republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas. Saskaņā ar šiem rezultātiem pašvaldību vēlēšanās piedalījās 801 348 jeb 53,80 procenti no vēlētāju sarakstos iekļautajiem 1 489 629 balsstiesīgajiem pilsoņiem. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits šajās vēlēšanās bija 791 486.

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti

Balsotāju aktivitāte

Normatīvie dokumenti

Kandidātu saraksti, programmas, statistika

Informācija par Eiropas Parlamentu

Vēlēšanu iecirkņi un darba laiki

Viegli lasīt

Video

 Centrālās vēlēšanu komisijas izdevums "Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009.gada 6.jūnijā" (4.99 MB)

 

 

Kalendārs

  Jūlijs 2014  
P O T C P S Sv
30 01 02 03 04 05 06
07 08 09 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 01 02 03
 
 

© Centrālā vēlēšanu komisija
Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67322688
Fakss: +371 67325251

e-pasts: cvk@cvk.lv