Ja Latvijā tiktu ieviesta balsošana internetā, vai Jūs uzticētos šādu vēlēšanu rezultātiem?
Vēlēšanas / Saeimas vēlēšanas / 7. Saeimas vēlēšanas / 7. Saeimas vēlēšanas / Novērošanas misijas ziņojums
Novērošanas misijas ziņojums
Neoficiāls tulkojums
Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs
Latvijas Republika Parlamenta vēlēšanas
un Tautas nobalsošana
1998. gada 3. oktobris
NOVĒROŠANAS MISIJA
Juridiskie un administratīvie noteikumi
Pamatinformācija
Vēlēšanu sistēma
Vēlēšanu cenzs
Kandidātu sarakstu reģistrēšana
Numuru piešķiršana kandidātu sarakstiem
Balsošanas zīmes
Informācijas par kandidatūrām izstādīšana un publicēšana
Vēlēšanu administrācija
Likums “Grozījumi pilsonības likumā”
Grozījumu pieņemšana
Likuma apturēšana
Konstitūcijas 72. pants
Atzīmju izdarīšana parakstītāju pasēs
Tautas nobalsošanas sarīkošana
Balsošanas zīme
Apstādinātā likuma atcelšana
Balsošana, rezultātu skaitīšana, pārbaude un tabulu sastādīšana
Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas
Balsošana
Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirkņu komisiju līmenī
Saeimas vēlēšanu rezultātu skaitīšana vēlēšanu iecirkņu komisiju līmenī
Tautas nobalsošanas rezultātu skaitīšana vēlēšanu iecirkņu komisiju līmenī
Rezultātu apkopošana un tabulu sastādīšana
Politiskās partijas, kas piedalās Septītās Saeimas vēlēšanās
Iepriekšējie rezultāti - Septītās Saeimas vēlēšanas - Tautas nobalsošana
Pielikums
Politiskās partijas Sestajā Saeimā
Politiskās partijas, kas piedalās Septītās Saeimas vēlēšanās
Izskaidrojums balsošanai Saeimas vēlēšanās
Atsaucoties uz Latvijas republikas Ārlietu ministrijas ielūgumu, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (DICB) vadīja novērtējumu Latvijas Saeimas vēlēšanu un Tautas nobalsošanas sagatavošanas pasākumiem, kas notika 1998. gada 3. oktobrī.
Novērtējumā ietilpa juridiskie un administratīvie noteikumi un to īstenošana, ko veica dažādi vēlēšanu orgāni.
Pīters Hečs (Peter Hatch) tika iecelts par DICB tehnisko koordinatoru, lai vadītu novērošanas misiju, viņu atbalstīja Anders Karlsens (Anders Karlsen) un Sandra Mičela (Sandra Mitchell), DICB padomnieki. Turklāt, 15 vēlēšanu eksperti no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Austrijas, Bulgārijas, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas piedalījās novērošanas misijā.
Sakarā ar īso laika posmu, kas tika dots, lai izveidotu vēlēšanu ekspertu komandu laikā starp misijas finansēšanas apstiprināšanu, ko veica EDSO Pastāvīgā padome un vēlēšanu datumu, tiek izteikta pateicība EDSO dalībvalstu pārstāvjiem, kas atsaucās uz steidzamo DICB 1998. gada 17. septembra verbālo notu.
Augsti vērtējama ir EDSO misijas Latvijā palīdzība, nodrošinot atbalstu.
Atbalstu un sadarbību sniedza visu līmeņu vēlēšanu administrācija, it īpaši Centrālā vēlēšanu komisija, kā arī citas centrālās un vietējās sabiedriskās administrācijas iestādes.
DICB novērošanas misija sadarbojās ar daudzu vietējo vēstniecību pārstāvjiem, daudzi no kuriem novēroja vēlēšanu procesu vēlēšanu dienā. Sadarbība tika veikta ar starptautisko novērotāju grupām, it īpaši ar delegāciju no Centrālās Āzijas divdesmit locekļu sastāvā, ieskaitot vēlēšanu amatpersonas un nevalstisko organizāciju vadītājus.
Pirmsvēlēšanu novērošana tika uzsākta Rīgā, 1998. gada 17. septembrī un, sekojot sākotnējai instruktāžai, četras komandas, kas sastāvēja no diviem vēlēšanu ekspertiem katra, 24. septembrī tika nosūtītas uz četriem vēlēšanu apgabaliem ārpus Rīgas
( Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali). Vēl viena komanda, kas sastāvēja no diviem ekspertiem tika nosūtīta uz Vidzemes vēlēšanu apgabalu 27. septembrī. Visaptveroša vēlēšanu ekspertu instruktāža notika Rīgā 30. septembrī, kurā vēlēšanu eksperti ziņoja par viņu novērojumiem un aktivitātēm dažādos rajonos. Pēc instruktāžas kopumā piecpadsmit vēlēšanu eksperti tika nosūtīti uz dažādiem rajoniem visos piecos vēlēšanu apgabalos, kur viņi uzturējās līdz vēlēšanu ekspertu iztaujai Rīgā 1998. gada 5. oktobrī.
Pirms vēlēšanu dienas, vēlēšanu eksperti tikās ar reģionālo, rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisiju vadītājiem un biedriem, kā arī ar pašvaldību administrācijas pārstāvjiem. Tika apmeklēti vairāki vēlēšanu iecirkņi, kas saskaņā ar juridiskajiem noteikumiem, tika atvērti desmit dienas pirms vēlēšanu dienas, lai:
(a) izliktu pirmsvēlēšanu kandidātu programmas un kandidātu sarakstus, kas ir pieteikti attiecīgajā vēlēšanu apgabalā;
(b) nodrošinātu pieeju informācijai par deputātu kandidātiem;
(c) nodrošinātu pieeju informācijai par Tautas nobalsošanu;
(d) pieņemtu to vēlētāju rakstveida pieteikumus, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.
Eksperti tikās ar politisko partiju pārstāvjiem un apmeklēja vairākas vēlēšanu kampaņas mītiņus un tikšanās. Tika pievērsta uzmanība vēlēšanu orgānu sastāvam, to neatkarībai un neitralitātei, vēlēšanu komisijas locekļu sagatavošanai, dažādu vēlēšanu komisiju piedalīšanās vēlēšanu procesa organizēšanā, vietējo pašvaldību atbalstam, sagatavotības līmenim, pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu nepieciešamās vēlēšanu iecirkņa telpas, visu materiālu saņemšana, izplatīšana, izstādīšana un drošība, sabiedriskā un vēlētāju izglītošana, it īpaši, attiecībā uz Tautas nobalsošanas jautājumu un divām balsošanām vienā dienā, vēlētāju identifikācijai, politiskās kampaņas darbībām un strīdu risināšanai.
Vēlēšanu dienā vēlēšanu eksperti apmeklēja vairāk nekā 100 vēlēšanu iecirkņus piecos vēlēšanu apgabalos, gan pilsētās, gan lauku apvidos. Četros vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu eksperti novēroja balsošanas procesu, kad vēlētājs balso savā atrašanās vietā. Tika novērtēti visi vēlēšanu aspekti no balsošanas sākuma līdz beigām. Deviņos vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu eksperti novēroja balsu skaitīšanu, kā arī tabulu sastādīšanu un vēlēšanu iecirkņu rezultātu apkopošanu astoņu pilsētu un rajonu līmenī.
Novērošanas misija nonāca pie sekojošiem slēdzieniem:
- Tautas nobalsošana un Saeimas vēlēšanas, kas notika 1998. gada 3. oktobrī norisinājās atklāti un profesionāli.
-Novērošanas misija atzinīgi novērtēja atklātības augsto līmeni, kas nodrošināja sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesā.
-Procesa saskaņu nodrošināja kompetenti, labi sagatavoti vēlēšanu komisiju biedri, kuri parādīja pilnīgu neatkarību un objektivitāti, kas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu likumīgu un saskanīgu vēlēšanu procesu.
-Atzinīgi jānovērtē dažādu komisiju biedrus, kas spēlēja nozīmīgu lomu, lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu vēlēšanu vadīšanu.
-Jebkurā valstī vēlēšanu procesā ir iespējamas nepilnības un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Novērošanas misija atklāja vairākus trūkumus, kas ir atspoguļoti ziņojuma turpinājumā. Atzinīgi jāpiebilst, ka Centrālā vēlēšanu komisija apzinās šos trūkumus un vēlas uzlabot sagatavošanas pasākumus turpmākajām vēlēšanām.
- Juridisko noteikumu ierobežojums attiecībā uz Tautas nobalsošanas jautājuma formulējumu, radīja balsotājos neskaidrību. Tautas nobalsošanas zīmes vārdiskais formulējums tika noteikts vadoties pēc juridiskajiem nosacījumiem, radot neskaidrību vēlētājos. Vēlētāju izglītošanu pirms vēlēšanu dienas veica Centrālā vēlēšanu komisija. Papildus tam, izskaidrojoši materiāli tika izstādīti visos vēlēšanu iecirkņos un vēlēšanu kabīnēs. Arī politiskās partijas un masu informācijas līdzekļi piedalījās Tautas nobalsošanas izskaidrošanā. Tādējādi, visi šie pasākumi, kas tika veikti, lai sekmētu vēlētāju atzīmju izdarīšanu Tautas nobalsošanas balsošanas zīmē tā, lai tas atspoguļotu viņu izvēli, ir apsveicami.
3. Juridiskie un administratīvie noteikumi.
Latvijas Republikas Septītās Saeimas vēlēšanas un Tautas nobalsošana tika noturēti vadoties pēc sekojošiem nolikumiem:
(a) Latvijas Republikas Satversme (1922. gada 15. februāris), kuru atjaunoja Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 4. maijā ar sekojošiem grozījumiem, ieskaitot tos, kas tika izdarīti 1997. gada 4. decembrī;
(b) Saeimas kārtības ruļļi;
(c) Saeimas vēlēšanu likums (1995. gada 25. maijs) ar grozījumiem, kas tika izdarīti 1998. gada 26. martā;
(d) Likums par Tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu (1994. gada
31. marts);
(e) Grozījumi, kas tika izdarīti likumā par Tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu
( 1998. gada 3. septembris);
(f) Pilsonības likums ( 1994. gada 22. jūlijs);
(g) Likums par bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuri nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsoņi ( 1995. gada 12. aprīlis);
(h) Likums par politisko organizāciju finansēšanu (1995. gads, augusts)
(i) Likums par priekšvēlēšanu kampaņu (1995. gads, augusts);
(j) Likums par Centrālo vēlēšanu komisiju (1994. gada 13. janvāris)
(k) Likums par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām, ar grozījumiem, kas tika izdarīti 1998. gada 19. jūnijā.
(l) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi:
(i) Instrukcijas vēlēšanu komisiju darbam Sestās Saeimas vēlēšanu laikā (Lēmums Nr 23 - 1998. gada 14. jūlijs)
(ii) Norādījumi balsu skaitīšanai Saeimas vēlēšanās
(Lēmums Nr 57 - 1998. gada 14. augusts).
un (iii) Norādījumi Tautas nobalsošanas sarīkošanai (Lēmums Nr 103 - 1998. gada 3. septembris)
4.1. Pamatinformācija.
Latvija ir parlamentāra republika, kas pirmo reizi tika nodibināta 1918. gada 18. novembrī. Latvijas Republikas de jure neatkarība tika atzīta 1921. gada 26. janvārī. Satversmes asamblejas vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, kad uz trīs gadiem tika ievēlēti 150 deputāti. Asambleja pastāvēja līdz 1922. gada 7. novembrim, kad likumdošanas darbu turpināja Saeima. Pirmās Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī un sekojošas vēlēšanas notika 1925, 1928 un 1931. gadā. Pēc pārtraukuma 1934. gada maijā, 1990. gada 18. martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kā arī 5. Saeimas vēlēšanas, kas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā un 6. Saeimas vēlēšanas 1993. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Politiskās partijas 6. Saeimā pirms vēlēšanām 3. oktobrī ir atspoguļotas 1. pielikumā.
4.2. Vēlēšanu sistēma
1990. gadā Augstākā padome noteica pārejas periodu neatkarīgas valsts varas atjaunošanai.
© Centrālā vēlēšanu komisija
Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67322688
Fakss: +371 67325251
e-pasts: cvk@cvk.lv
Pēdējās izmaiņas 2010. gada 29. jūlijs