 |
 |
 |
 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja Latvijā tiktu ieviesta balsošana internetā, vai Jūs uzticētos šādu vēlēšanu rezultātiem? |
Eiropas Parlamenta vēlēšanas
2004.gada 12.jūnijā Latvijā pirmo reizi notika Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. EP vēlēšanās Latvijā piedalījās 577879 jeb 41,34% vēlētāju. EP vēlēšanām Latvijā deputātu kandidātu sarakstus bija iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības. Sarakstos kopā bija pieteikti 245 deputātu kandidāti. 2004.gada EP vēlēšanas bija pirmās vēlēšanas Latvijā, kurās tika izmantots vēlētāju reģistrs. Vēlētāju reģistrā vēlētāji tika iekļauti, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra ziņām par balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, un sākotnēji katrs vēlētājs tika reģistrēts vēlēšanu iecirknī atbilstoši deklarētajai (pieraksta) dzīvesvietai. Vēlētāju reģistra galvenais uzdevums bijs nodrošināt principu “viens vēlētājs – viena balss”, ko Latvijā līdz tam nodrošināja īpaša atzīme (spiedogs) pilsoņa pasē. EP vēlēšanās vēlētājiem bija iespēja nobalsot iepriekš. Iepriekšējā balsošana notika trīs dienas pirms vēlēšanu dienas - 9., 10. un 11. jūnijā. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņi bija atvērti ne mazāk kā četras stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos laikos. Iespēju nobalsot iepriekš EP vēlēšanās izmantoja 84137 jeb 6,03% vēlētāju. Vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturējās ārvalstīs, varēja izmantot iespēju balsot pa pastu. Balsošanai pa pastu EP vēlēšanās reģistrējās 3215 vēlētāji, no kuriem vēlēšanās piedalījās 2574 vēlētāji. Savukārt vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ vēlēšanu dienā nevarēja ierasties vēlēšanu iecirknī, un šo personu kopēji, varēja lūgt organizēt balsošanu savā atrašanās vietā. Iespēju lūgt organizēt balsošanu savā atrašanās vietā varēja izmantot arī aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, pret kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. |
Jaunumu kalendars
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
