 |
 |
 |
 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja Latvijā tiktu ieviesta balsošana internetā, vai Jūs uzticētos šādu vēlēšanu rezultātiem? |
Tautas nobalsošanas Latvijā
Latvijas Republikas Satversmē paredzēti seši gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana. 1. Saeima ir grozījusi Satversmi. Saskaņā ar Satversmi, tautas nobalsošana ir sarīkojama gadījumos, kad Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu. Šie grozījumi ir pieņemti tautas nobalsošanā, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. 2. Valsts Prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskatāms Valsts Prezidents un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku. 3. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem ir apturējis likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju ir pieprasījusi nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu. 4.Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījumu projekts ir pieņemts, ja to atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu. 5. Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. 6. Izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumu, kas ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemti kā steidzami. Piedalīties tautas nobalsošanā var visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija ar nosacījumu, ka tai jābūt sestdienai. Nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi balsotājiem ir atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Tautas nobalsošanas sarīkošanas kārtība noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" 2008.gada 23.augutā Tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" 2008.gada 2.augustā Tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā 2003.gada 20.septembrī Tautas nobalsošana par likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" atcelšanu 1998.gada 3. oktobrī |
Jaunumu kalendars
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||